Otrdiena,
2019.gada
22.oktobris
Valstī
108156

Atsevišķās skolās arī turpmāk varēs apgūt padziļinātas izglītības programmas


Apskatīt komentārus (0)


27.09.2019

Izstrādā kritērijus profesionāli orientēta virziena pamatizglītības programmu finansēšanai 

 

 

Ziņu dienests

 

 

Foto: Unsplash

 

 


Vēlme pārtraukt specializēto skolu finansēšanu saceļ jezgu

 

 

Pagājušā gada vasarā no Vispārējās izglītības likuma tika izņemts pants, kas noteica, ka izglītības iestādes var izstrādāt izglītības programmas četros dažādos virzienos – vispārizglītojošajā, humanitārajā un sociālajā, eksakto zinātņu, kā arī profesionālajā virzienā. Tas satrauca gan skolotājus, gan vecākus – vecāki vēlas, lai bērns pēc iespējas agrāk saņem kvalitatīvu, padziļinātu izglītību konkrētā jomā, bet skolām specializācija ir konkurētspējas paaugstināšana. Augstāka konkurētspēja nozīmē vairāk skolēnu, bet vairāk skolēnu nozīmē lielāku finansējumu, plus vēl papildu finansējums īpašajam novirzienam. Latvijā ir gana daudz skolu, kurās šīs padziļinātās izglītības programmas darbojas gadu desmitiem. Piesaistīti labākie jomas profesionāļi, ir izkoptas tradīcijas un skolas lepojas ar absolventiem, kas pēc skolas beigšanas apguvuši profesiju konkrētajā nozarē un veiksmīgi tajā darbojas.

 

 

Piemēram, Rīgas Centra humanitārās vidusskolas direktore Ineta Rudzīte Latvijas radio žurnālistam pauda: "Šis angļu valodas padziļinājums, tā ir mūsu skolas būtība. Principā, zaudējot šādu padziļinājumu, skola zaudē savu identitāti. Līdz ar to šobrīd mēs par to esam ļoti, ļoti norūpējušies," norādīja Rudzīte. Savukārt Rīgas 6. vidusskolā,  skolēni padziļināti apgūst mūzikas instrumentu spēli. Inta Godiņa, kurā vidusskolā ir atbildīga par mūzikas mācību priekšmetiem, uzskata, ka Latvijā samazināsies to cilvēku skaits, kas mācījušies mūziku. Mūzikas skolas valstij izmaksā dārgāk, un tās nemaz nespēj uzņemt visus interesentus. "Un valsts budžetam tas nav iespējams. Līdz ar to tur vienmēr būs konkurss un tiks atlasīts tikai talantīgākais bērns, atšķirībā no mūzikas novirziena skolas. Varbūt daļa aizies uz interešu izglītību vai privātajām izglītības iestādēm. Bet tas, kas mani uztrauc, ka lielākā daļa šo bērnu pievienosies tam lielajam laukam, tiem bērniem, kuri nedara neko ārpus skolas. Un tas, man šķiet, ir tas, ko nav apdomājuši un aprēķinājuši daudzi cilvēki, kas šos lēmumus ir pieņēmuši," Latvijas Radio sacīja Godiņa.

 

 


Izstrādā kritērijus finansējuma saņemšanai

 

 

Tāpēc šī gada jūnija sākumā Izglītības ministrija organizēja diskusiju par profesionāli orientēta virziena pamatizglītības programmu turpmāko attīstību. Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks atgādināja, ka, pieņemot jauno pamatizglītības standartu, tika domāts par kopējiem nosacījumiem un sasniedzamajiem rezultātiem visiem skolēniem, vienlaikus likumā paredzot iespēju izglītības iestādēm izstrādāt savas autorprogrammas. Taču līdz šim normatīvajā regulējumā nav bijuši definēti šādu programmu īstenošanas kritēriji. Novērtējot līdzšinējās tradīcijas un skolu pozitīvās iestrādes, šādu kritēriju nepieciešamība ir īpaši svarīga. Tāpēc Saeimā tika iesniegti jauni grozījumi Vispārējās izglītības likumā. 

 

 

18. septembrī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā pirms 2.lasījuma tika skatīts likumprojekts “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”.

 

 

Iesniegtie grozījumi paredz papildināt Vispārējās izglītības likuma 30.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā: “Ja valsts vai pašvaldības izglītības iestāde īsteno tās izstrādāto programmu, kas paredz kādas no mācību jomām padziļinātu apguvi un augstākus sasniedzamos rezultātus, tai ir tiesības pretendēt uz papildu valsts finansējumu pedagogu darba samaksai. Ministru kabinets nosaka kritērijus, tai skaitā sasniedzamajiem rezultātiem, un kārtību, kādā izglītības iestāde var saņemt minēto papildu finansējumu.”

 

 

Plānots, ka šis likuma papildinājums stāsies spēkā 2020.gada 1.septembrī, un Ministru Kabinets līdz 2020.gada 31.martam izdos attiecīgos MK noteikumus.

 

 

Paralēli Izglītības un zinātnes ministrijā turpinās darbs pie kritēriju izstrādes papildu finansējuma piešķiršanai, izvirzot skaidrus mērķus, kā arī augstākus sasniedzamos rezultātus un prasības to izpildei. Kritēriju izstrāde notiek sadarbībā ar skolām, kas šobrīd īsteno padziļinātās programmas, piedaloties arī sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem. Gan izstrādātais likumprojekts, gan kritēriji vēl tiks pilnveidoti.
Pānots noteikt - ja izglītības iestāde savas programmas īstenošanai pretendē uz valsts mērķdotācijas papildfinansējumu, padziļinātajai izglītības programmai būs jābūt īstenotai ne mazāk kā trīs iepriekšējos mācību gados. Tāpat - vismaz trīs gadus skolēnu sniegumiem citos priekšmetos jābūt ne zemākiem par vidējiem valstī, bet padziļinātajos – vismaz par 10% augstākiem par vidējiem valstī. Skolai vismaz reizi trijos gados būs jāorganizē valsts mēroga pieejamības skate, konkurss vai olimpiāde mācību priekšmetos un klašu grupās, kur to neorganizē valsts līmenī.
Papildus vispārīgajiem standartā noteiktajiem mērķiem skolai būs jānorāda arī specifiskie mērķi - kādēļ tiek plānota kādas mācību jomas padziļināta apguve, kā arī uzdevumus šo mērķu sasniegšanai. Tiks ņemta vērā skolēnu piedalīšanās un sasniegumi valsts nozīmes skatēs un konkursos, reģionālās un atklātās olimpiādēs un sacensībās, sekmīgums ieskaitēs, skolas eksāmenos vai diplomdarbu aizstāvēšanā.

Kritērijos plānots arī noteikt pedagogu līdzdalību metodisko un mācību stundu materiālu izstrādē, aprobācijā un pilnveidē padziļinātai programmai. Tiks ņemta vērā arī karjeras izglītības īstenošana izglītības iestādē.

 

 


Kāda pašlaik ir valsts budžeta mērķdotācija

 

 

Saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 5.jūlija noteikumiem Nr.447 “Par valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs”, aprēķinot valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai, skolēnu skaitam tiek piemērots papildus koeficients, kā rezultātā tiek piešķirts lielāks finansējums.

 

 

Profesionāli orientēta virziena pamatizglītības programmās ar padziļinātu mūzikas apguvi tiek piemērots koeficients 1,3, bet ar padziļinātu matemātikas, valodas, mākslas, informātikas, mājturības apguvi tiek piemērots koeficients 1,2.

 

 

2019./2020.mācību gadā profesionāli orientēta virziena pamatizglītības programmas skolēni apgūst 38 izglītības iestādēs. 

 

 

Jūrmalā šādas programmas tiek īstenotas 

 

 

  • Alternatīvajā skolā - Pamatizglītības humanitārā un sociālā virziena izglītības programma;
  • Valsts ģimnāzijā - pamatizglītības pirmā posma (1.-6.klase) un otrā posma (7.-9.klase) matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma;
  • sākumskolā "Ābelīte" - pamatizglītības 1.posma (1.-4.klase) mazākumtautību programma.


Посоветуй друзьям:

Выскажи свое мнение
     Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



 

  

  

   

 

 

ŠEIT VAR NOPIRKT

LAIKRAKSTA

ELEKTRONISKO VERSIJU

 

(pdf):



JAUNĀKAIS LAIKRAKSTS

Laikrakstu arhīvs

Kur abonēt 

Kur nopirkt